2026. gada 20. martā Daugavpilī notika tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Tikšanos rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, un mēs tajā piedalījāmies kā tās biedrs. Runa bija par nodokļiem, administratīvajiem procesiem un to, kā uzlabot sadarbību starp uzņēmējiem un valsti.

Pajautā mazam šuvējam, kas viņu nogurdina

Atbilde reti būs tirgus vai konkurence. Visbiežāk tā būs papīri.

Iedomājies nelielu šūšanas darbnīcu. Tajā strādā pieci, varbūt desmit cilvēki. Īpašnieks ir arī galvenais šuvējs, grāmatvedis un piegādātājs vienā personā. Viņa lielākā cīņa nereti nav par pasūtījumiem, bet par to, lai pareizi un laikā aizpildītu visu, ko prasa valsts.

Tūkstoš mazo nejēdzību

Latvijā nav vienas lielas, briesmīgas birokrātijas. Ir kas grūtāk uztverams. Ir tūkstošiem mazu nejēdzību. Viena atskaite šeit, cita tur. Mainīgas prasības. Veidlapas, kas dublē viena otru. Termiņi, kurus viegli nokavēt un grūti izsekot.

Katra atsevišķi šķiet sīkums. Bet kopā tās paņem stundas, kuras mazais uzņēmējs varētu veltīt darbam, klientiem vai ģimenei. Tieši šī nemitīgā mazo lietu plūsma nogurdina visvairāk.

Skaitļi, kas liek aizdomāties

Tā nav tikai sajūta. Latvijā nodibina tikai ap piektdaļu no visiem jaunajiem Baltijas uzņēmumiem. Mūsu kaimiņi Igaunija un Lietuva šajā ziņā mūs apsteidz. Mūsu darba ražīgums ir ap 54 procenti no Eiropas vidējā līmeņa.

Vēl sliktāk ir tas, ko šie noteikumi dara ar godīgumu. Augsti nodokļi un sarežģītas prasības daļu uzņēmēju iedzen pelēkajā zonā. Ne tāpēc, ka viņi būtu negodīgi, bet tāpēc, ka citādi grūti izdzīvot. Tas ir slikti visiem, arī tiem, kas strādā godīgi un maksā pilnu cenu.

Kāpēc tekstilam tas sāp īpaši

Tekstila nozarē ir daudz mazu uzņēmumu un pašnodarbināto. Šuvējas, amatnieki, mazas darbnīcas. Tieši viņiem birokrātijas slogs sāp visvairāk, jo viņiem nav atsevišķa juridiskā vai grāmatvedības departamenta. Katra jauna prasība krīt tieši uz īpašnieka pleciem.

Ja mēs gribam, lai Latvijā aug jauni tekstila uzņēmumi, tiem jādod elpa. Skaidri noteikumi un paredzama nodokļu vide ir tikpat svarīgi kā pasūtījumi.

Ko mēs darām

Tāpēc mēs ejam uz šādām tikšanās reizēm. Lai biedru jautājumi nonāktu tur, kur tos var dzirdēt un atbildēt. Ne kā dusmīga sūdzība, bet kā nopietna saruna.

Mēs apkopojam savu biedru pieredzi un ceļam to sarunās ar valsti. Lai amatpersona saprastu, ar ko ikdienā cīnās uzņēmējs. Un lai uzņēmējs saprastu, ko un kāpēc valsts prasa. Saruna neatrisinās visu, bet bez sarunas nemainās nekas.

Godīgi: mēs neesam likumdevēji

Mēs neapsolām, ka rīt birokrātija pazudīs. Mēs nepieņemam likumus un nevadām nodokļu dienestu. Šobrīd valsts pati ir sākusi strādāt, lai šo slogu mazinātu, un tas ir labi. Bet vārdiem jāseko darbiem.

Mūsu uzdevums ir vienkāršs un svarīgs. Būt klāt, kad lēmumi top, un nest tajos nozares balsi. Lai mazo uzņēmēju neviens neaizmirst.

Kāda ir tava nejēdzība?

Vai tev ir konkrēta problēma ar nodokļiem, atskaitēm vai noteikumiem? Atsūti to mums. Mēs apkopojam biedru jautājumus un ceļam tos sarunās ar valsti. Vienam grūti. Kopā mūs dzird.