No 2026. gada 11. aprīļa līdz 30. maijam Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē ir skatāma kolekcionāra Jāņa Žugova veidotā izstāde “Jōņa Žugova Latgolys stōsts”. Tajā ir gleznas, tēlniecība, keramika, grāmatas un dokumenti, daudzi no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma. Žugovs visu mūžu vāc lietas, kas saistītas ar Latgali, tās cilvēkiem, mākslu un valodu.

Kāpēc tekstila asociācija iet uz mākslas izstādi

Tāpēc, ka tekstils nav tikai ražošana, eksports un skaitļi. Tas ir arī identitāte. Tautastērps, raksts, aušana, krelles. Tas viss ir tekstils, un tas viss ir Latvija.

Mēs daudz runājam par tirgiem un eksportu, un tas ir pareizi. Bet reizēm der atgādināt sev, no kurienes mēs nākam un kas mums pieder. Šī izstāde to izdarīja.

Katrs pavediens kaut ko nozīmē

Latgales tautastērps nav tikai skaists apģērbs. Tas ir valoda, ko mūsdienās maz kurš vēl prot lasīt.

Ziemeļlatgalē, Abrenes pusē, valkāja baltas linu bikses, kas tērpam piešķīra savaldīgu, gandrīz aristokrātisku noskaņu. Dienvidlatgalē parādās rūtains audums sarkanā, zilā un zaļā tonī. Sievietes rotājās ar zilu stikla krelļu virtenēm. Un tās nebija tikai skaistumam. Cilvēki ticēja, ka zilās krelles sargā no ļaunas acs.

Audumu auda mājās, no paša audzēta lina un vilnas. Krāsas ieguva no augiem, mizām un zemes. Katrā tērpā ir paslēpta gadsimtiem krāta zināšana. Par to, kā aust, kā krāsot, kā salikt rakstu tā, lai tas kaut ko nozīmētu. Tā nav tikai drēbe. Tā ir atmiņa.

Mantojums nav nostaļģija

Viegli būtu uz to skatīties kā uz vecu, skaistu, bet pagājušu lietu. Mēs domājam citādi.

Šī zināšana var būt nevis pagātne, bet izejviela nākotnei. Visā pasaulē veiksmīgākās modes mājas nereti balstās tieši savas zemes tradīcijā un pārvērš to par kaut ko mūsdienīgu. Tradīcija nav pretrunā ar jaunradi. Bieži tā ir tās sākumpunkts.

Sapnis: baltu modes nams

Apmeklējot izstādi, mūsu pārstāvjiem radās jautājums. Ko, ja Latvija un Baltija veidotu savu modes namu?

Ne tādu, kas atkārto Parīzes vai Milānas modes. Bet tādu, kas balstās mūsu pašu kultūras kodā. Mūsu rakstos, krāsās, materiālos un stāstos. Tādu, kas paņem Latgales rakstu vai zilās krelles un pārvērš tās par kaut ko, ko var valkāt ielā arī šodien, lepni un bez kostīma sajūtas.

Tas dotu darbu mūsu dizaineriem un amatniekiem. Tas stāstītu pasaulei, kas mēs esam. Un tas saglabātu tradīciju nevis muzejā, bet dzīvē.

Godīgi: pagaidām tikai sapnis

Mēs negribam izlikties, ka rīt atvērsim baltu modes namu. Pagaidām tā ir tikai doma, un mēs to atzīstam godīgi. Lai tā kļūtu reāla, vajag dizainerus, naudu, amatniekus un daudz darba.

Bet lielas lietas bieži sākas tieši tā. Ar vienu izstādi nelielā Rēzeknes muzejā. Ar vienu drosmīgu jautājumu. Mēs šo domu pierakstījām un neaizmirsīsim.

Ja tev rūp mūsu mantojums

Ja tu esi dizainers, amatnieks vai cilvēks, kam rūp Latvijas mantojums, raksti mums. Pastāsti, ko tu redzi. No šādām sarunām, blakus vecām krellēm un linu audumam, dzimst lielas idejas.